Bariatriskā ķirurģija kā 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas metode

Adipozitāte jeb aptaukošanās slimība ir tauku pārmērīga uzkrāšanās organismā, kas rada komplikācijas dažādās orgānu sistēmās. Ir konstatēta tieša saistība starp lieko svaru un virkni patoloģiju: dislipidēmiju, hormonālo disbalansu, hipertensiju, išēmisko sirds slimību, nealkohola taukaino hepatozi, elpošanas problēmām, miega apnoju, neauglību, locītavu deformāciju. Liekais svars pasliktina kopējo veselības stāvokli un darbaspējas. Tā dēļ rodas psihosociālas problēmas – zūd pašapziņa un krītas pašvērtējums, sākas ēšanas traucējumi un attīstās depresija. 

2. tipa cukura diabētu var saukt par liekā svara slimību. Tieši palielināts svars un mazkustīgs dzīvesveids ir būtiskākie faktori, kas izraisa 2. tipa cukura diabētu. Šī slimība parasti sākas nemanāmi, jo nedaudz paaugstinātu cukura līmeni cilvēks parasti nejūt, tomēr tas lēnām bojā organismu un var izraisīt nopietnas komplikācijas. Paaugstināts cukura līmenis veicina aterosklerozi jeb asinsvadu aizkaļķošanos. Savukārt kombinācijā ar paaugstinātu holesterīnu tas var izsaukt tādas nopietnas slimības kā miokarda infarktu, insultu, kāju artēriju nosprostošanos. Paaugstināts cukura līmenis veicina arī sīko asinsvadu nosprostošanos acīs un nierēs, tā rezultātā pasliktinās redze vai attīstās nieru mazspēja.

2. tipa cukura diabēts – plaši izplatīta slimība

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka 2022. gadā Latvijā bija reģistrēti 98 055 diabēta slimnieki, no tiem gandrīz 94% bija tieši 2. tipa cukura diabēts.

2. tipa cukura diabēts ir viena no visizplatītākajām hroniskajām slimībām, un saslimstība ar to strauji pieaug visās pasaules valstīs. Pasaules Veselības organizācija (PVO) prognozē, ka 2030. gadā cukura diabēts būs septītais biežākais nāves cēlonis pasaulē. Šīs slimības un tās komplikāciju ārstēšana prasa ievērojamu veselības aprūpes finansējumu.

Mūsdienās ārsti lieto terminu diabesity (diabēts un aptaukošanās), jo šīs divas patoloģijas bieži vien iet roku rokā. Dati liecina, ka pasaulē 80-90% pacientu, kuriem diagnosticēts 2. tipa cukura diabēts, ir arī aptaukošanās slimība. Jau pirms slimības diagnozes noteikšanas pacientiem pieaug liekais svars.

Līdzīga statistika ir par Latvijas pacientiem. SPKC izpētījis, ka 2. tipa cukura diabēta slimnieku vidū tikai 7,5% vīriešu un 7,5% sieviešu ir normāla ķermeņa masa, kad ķermeņa masas indekss (ĶMI) nepārsniedz 25. Lieka ķermeņa masa ir 29,5% vīriešu un 23,5% sieviešu. Savukārt vairumam 2. tipa cukura diabēta slimnieku – 62,9% vīriešu un 68,6% sieviešu – ir aptaukošanās, kad ĶMI ir virs 30.

Kā veidojas 2. tipa cukura diabēts

2. tipa cukura diabēts ir ļoti sarežģīta slimība, kuru izsauc divi galvenie faktori: perifēro audu rezistence pret insulīnu un traucēta β šūnu insulīna sekrēcija. Insulīna rezistence ir tāds stāvoklis, kad organisma šūnas sāk nepareizi reaģēt uz insulīnu. Taču bez tā organisms nespēj piekļūt asinsritē esošajām uzturvielām, tāpēc paaugstinās glikozes līmenis, kas savukārt ziņo organismam, ka jāražo vairāk insulīna.

Lai uzturētu normālu glikozes līmeni, ķermenis sāk pastiprināt insulīna sekrēciju. Laika gaitā β šūnu ražošanas funkcija izsīkst un attīstās insulīna deficīts.

Vēdera dobumā esošie intraabdominālie tauki izdala daudz brīvo taukskābju, kas sacenšas ar glikozi, lai nodrošinātu barības vielas muskuļiem. Tauki darbojas kā endokrīns dziedzeris, izdalot dažādus citokīnus, kopskaitā vairāk nekā 14. Galvenie vaininieki insulīna rezistencē ir tauku izdalītais leptīns, adiponektīns un rezistīns. Rezistīna un adiponektīna pastiprināta izdalīšanās nomāc insulīna receptoru jutību, savukārt viena no noleptīna funkcijām ir apetītes regulācija kopā ar insulīnu un glikozi asinīs.

Tauku šūnas izdala arī adipokīnus, kas pēc struktūras atgādina citokīnus. Arī tie iedarbojas uz receptoriem un ietekmē to jutību pret insulīnu, jo nogādā informāciju par enerģijas krājumiem smadzenēm un citiem audiem. 

Palielināta barības uzņemšana sekmē tauku šūnu jeb adipocītu veidošanos un lielumu, kas atkal paaugstina leptīna līmeni plazmā.

Bariatriskā ķirurģija – efektīvs veids aptaukošanās ārstēšanai

Bariatrija ir medicīnas nozare, kas aptaukošanos ārstē ar ķirurģiskām metodēm. Ir dažāda veida bariatriskās jeb svara samazināšanas operācijas. Latvijā visbiežāk izmanto šādas svara samazināšanas metodes: kuņģi apejošo paņēmienu, kuņģa rezekcijas jeb samazināšanās operāciju un kuņģa saites uzlikšanu. 

Pēc kuņģa tilpuma samazināšanas pacients sāk ēst mazāk un ēdienu porcijas ir nelielas, tomēr organisms tiek nodrošināts ar nepieciešamajām uzturvielām, kā arī tiek kavēta uzņemtās pārtikas uzsūkšanās.

Bariatriskā ķirurģija ievērojami pazemina grelīna jeb “bada hormona” līmeni. Grelīnu, kas stimulē apetīti un ēdiena uzņemšanu, producē kuņģa-zarnu trakts. Bariatrisko operāciju gadījumā no gremošanas sistēmas tiek izņemta vai izslēgta daļa kuņģa un zarnu trakta, kas savukārt samazina izdalīta grelīna daudzumu.

Ir daudz gadījumu, kad pēc bariatriskās operācijas pacients ir ievērojami samazinājis savu lieko svaru un panācis 2. tipa cukura diabēta remisiju. Prakse liecina, ka noturīgu rezultātu sasniegšanai nepieciešami pieci līdz seši mēneši. Atbrīvojoties no liekā svara, pacienti var samazināt insulīna devas vai vispār no tā atteikties. Turklāt uzlabojas arī viņu vispārējais veselības stāvoklis un mobilitāte.

Bariatriskā ķirurģija ir ļoti efektīva gan svara samazināšanā, gan 2. tipa cukura diabēta terapijā.

Kur meklēt palīdzību

Bariatriskās operācijas ļoti sekmīgi veic klīnikā “Baltijas Ķirurģijas centrs”, kurā strādā profesionāli un pieredzējuši ķirurgi. Speciālisti rūpīgi izmeklē ikvienu pacientu un, atbilstoši viņa individuālajam stāvoklim, izvēlas piemērotāko bariatriskās operācijas metodi.

Pacienti tiek konsultēti Rīgā, Gardenes ielā 13 (Āgenskalna rajons) un Kr. Valdemāra ielā 62 (“Alojas biroju” ēkā). Operācijas veic Jūrmalas slimnīcas telpās (Vienības prospektā 19/21).