Ja traucē žultsakmeņi

Mūsdienu mazkustīgais dzīvesveids, ar taukiem un ogļhidrātiem piesātinātā pārtika, hormonālo preparātu lietošana veicina žults sabiezināšanos un dažāda tipa žultsakmeņu jeb konkrementu veidošanos. Žultsakmeņu slimība ir plaši izplatīta. Pētījumu dati liecina, ka Eiropā ar to sirgst no sešiem līdz pat 21 procentam cilvēku. Turklāt žultsakmeņu slimību aizvien biežāk konstatē gados jaunākiem cilvēkiem. Lielākam slimības riskam ir pakļautas sievietes, jo žultsakmeņu veidošanos sekmē arī auglīgais vecums, grūtniecība un hormonālie pretapaugļošanās preparāti.

Daudzveidīgi simptomi

Ir pacienti, kuriem akmeņi žultspūslī nerada nekādus simptomus – tos atrod tikai veicot vēdera dobuma rentgena vai ultraskaņas izmeklējumus. Taču dažkārt pat ļoti nelieli konkrementi, it īpaši, ja tie atrodas žultsvados var radīt nepanesamas sāpes. Dažkārt lēkmes uznāk ļoti bieži. Parasti sāpes ir labajā paribē vai vēdera apvidū, tās var atstaroties labajā rokā, elkonī vai mugurā. Ir arī netipiski gadījumi kad sāp krūškurvja kreisā puse, līdzīgi kā pie stenokardijas.

Žultsakmeņu slimībai raksturīga var būt rūgta garša mutē, slikta dūša, vemšana, biežas un rūgtas atraugas, smaguma sajūta vēderā vai tā uzpūšanās. Reizēm novēro ādas, acu ābolu vai mutes dobuma gļotādas dzelti, var paaugstināties ķermeņa temperatūra.

Ievērojot šādus simptomus, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Nedrīkst lietot jebkādus spazmolītiskus, pretiekaisuma un sāpes mazinošus līdzekļus, jo tie var traucēt precīzas diagnozes noteikšanai.

Ārstēšana

Ja slimības simptomi nav izteikti, sākotnēji ārsti iesaka ievērot pareizu un regulāru uzturu (ēst mazas porcijas četras vai piecas reizes dienā), atteikties no alkohola lietošanas, kā arī neēst ceptus, treknus, taukainus, konservētus vai kūpinātus ēdienus. 

Ir arī medikamenti žultsakmeņu šķīdināšanai, taču tiem nav garantijas, ka žultsakmeņi vēlāk neveidosies atkal.

Smagākos gadījumos, it īpaši, ja pacientam regulāri ir akūtas iekaisumu un sāpju lēkmes visefektīvākā ārstēšanas metode ir ķirurģiska iejaukšanās, izoperējot žultspūsli. Operācijas veic arī žultspūšļa polipu gadījumos, lai novērstu žultspūšļa vēža attīstības risku.

Mūsdienīga un efektīva metode – laparoskopiska holecistektomija

Laparoskopiskā holecistektomija ir operācija, kad tiek izņemts žultspūslis. Tās laikā viena liela grieziena vietā tiek veikti četri nelieli iegriezumi, caur kuriem ievieto kameru un ķirurģiskos instrumentus. Ārsts var precīzi vizualizēt žultspūšļa audus un tam apkārt esošās struktūras. Laparoskopiskās operācijas laikā žultspūslis tiek nodalīts no žultspūšļa vada un aknas, un tiek izņemts.

Salīdzinājumā ar tradicionālo vaļējo operāciju, laparoskopiskā holecistektomija mazāk traumē audus, ievērojami samazina sāpes pēcoperācijas laikā un nodrošina ātrāku atveseļošanās procesu.

Operācija vidēji aizņem pusstundu līdz stundu, bet pēcoperācijas periods ir atkarīgs no operācijas norises un vispārējā veselības stāvokļa. Lielākoties pēc operācijas stacionārā būs jāpavada viena vai divas dienas un jau pirmajā dienā pacients drīkst celties kājās un staigāt patstāvīgi. Pēc operācijas ieteicams ievērot divu nedēļu miera režīmu, aptuveni četras nedēļas jāizvairās no iešanas pirtī un vannā. Protams nedrīkst veikt intensīvus fiziskos vingrinājumus un celt par 5 kg lielākus smagumus.

Žultspūšļa izņemšana neietekmē pacienta dzīves ilgumu, vienīgi jāpaiet nelielam laikam, lai organisms pielāgotos tam, ka žults vairs neuzkrājās žultspūslī, bet nepārtraukti pa žultsvadiem plūst uz divpadsmitpirkstu zarnu. 

Vispirms konsultācija, tad operācija

Pirms operācijas ir jāierodas uz konsultāciju. Tās laikā ārsts izstāstīs, kā sagatavoties operācijai, un atbildēs uz visiem jautājumiem. Var būt nepieciešama anesteziologa konsultācija un vairāki izmeklējumi, piemēram, asins analīzes, plaušu rentgens un elektrokardiogramma, kurus nozīmēs ķirurgs konsultācijas laikā.

Uzmanību! Izmantojiet iespēju patlaban saņemt konsultāciju klīnikā “Baltijas Ķirurģijas centrs” ar atlaidi. Konsultācijas cena ir tikai 40 eiro. Pacientus konsultē augsta līmeņa ķirurgi dr. Andrejs Brikuns un dr.med. Jeļena Pogodina.