Ureterorenoskopija ir uroloģisks izmeklējums, ko visbiežāk veic nierakmeņu vai citu urīnkanāla slimību gadījumā. Dažkārt ureterorenoskopiju veic, lai izņemtu nierakmeņus, kas no nierēm ir nonākuši urīnvadā. Ureterorenoskopiju veic gan vīriešiem, gan sievietēm.
Ureterorenoskopiju veic, lai diagnosticētu un ārstētu uroloģiskās saslimšanas, kas skar urīnvadu, tostarp nierakmeņu slimību. Urīnvads aizvada urīnu no nieres uz urīnpūsli. Nierakmeņi veidojas nierēs, taču tie var tālāk nokļūt urīnvadā un radīt tādus nepatīkamus simptomus kā grūtības urinēt un sāpes urinējot. Svarīgi zināt, ka ureterorenoskopiju neveic akūtas urīnceļu infekcijas gadījumā.
Ja ureterorenoskopiju ar mērķi tikai izmeklēt urīnvadu, tā visbiežāk aizņem 30 minūtes. Ja procedūra tiek veikta ar mērķi, piemēram, sadalīt vai izņemt nierakmeni no urīnvada, tā var aizņemt arī ilgāku laiku. Ureterorenoskopija tiek veikta pilnā narkozē. Tās laikā ārsts saudzīgi urīnizvadkanālā ievieto ureterorenoskopu. Tā galā atrodas lēca, kas ļauj ārstam vizuāli novērtēt urīnvada iekšējo virsmu. Kad ureterorenoskops ir sasniedzis urīnpūsli, urīnpūslis tiek piepildīts ar sterilu šķīdumu, lai ārsts varētu to labāk saskatīt. Pēc tam ārsts saudzīgi ievada ureterorenoskopu urīnvadā. Ja nepieciešams, ureterorenoskopijas laikā ārsts paņem audu paraugus tālākai laboratoriskai izmeklēšanai.
Ja ir nepieciešams izmeklēt urīnvada augšējo daļu un nieres, biežāk tiek veikta fleksiblā ureterorenoskopija. Tās laikā ārsts izmanto īpašu ureterorenoskopu, kas ir fleksiblāks un ļauj ārstam aizsniegt un saskatīt arī nieru struktūras. To, kurš no ureterorenoskopijas veidiem ir nepieciešams jūsu gadījumā, konsultācijā noteiks urologs.
Pēc procedūras dažas dienas var būt diskomforts un dedzinoša sajūta urinēšanas laikā, iespējama arī neliela asiņošana no urīnizvadkanāla. Pēc procedūras ieteicams palielināt uzņemtā šķidruma daudzumu, lai veicinātu biežāku urinēšanu, kas atvieglos diskomfortu. Tā mazināšanai var izmantot arī aptiekā nopērkamos pretsāpju līdzekļus.
Ja pēc izmeklējuma paaugstinās temperatūra vai parādās urīnceļu infekcijas simptomi, nepieciešams sazināties ar ārstu.
Pierakstoties procedūrai, ārsts izstāstīs, kā tai sagatavoties, un atbildēs uz visiem jautājumiem. Pirms un pēc ureterorenoskopijas ārsts var nozīmēt antibiotiku kursu, lai novērstu iespējamu urīnceļu infekcijas attīstīšanos. Pirms došanās ārsta kabinetā ieteicams nogaidīt ar urīnpūšļa iztukšošanu, jo urologs var lūgt sagatavot urīna paraugu izmeklējumam.
1. Pakalpojuma saņemšana
Saņem medicīnisko pakalpojumu Baltijas Ķirurģijas centrā
2. Norēķināšanās par pakalpojumu
Norēķinies par pakalpojumu ar saviem līdzekļiem
3. Pieteikuma iesniegšana
Iesniedz atlīdzības pieteikumu apdrošinātājam, pievienojot pakalpojuma čeku
4. Atlīdzības saņemšana
Saņem atlīdzību uz savu bankas kontu
Kur atrodas Baltijas Ķirurģijas centrs?
Kāds ir Baltijas Ķirurģijas centra darba laiks?
Kā pieteikties konsultācijai vai operācijai Baltijas Ķirurģijas centrā?
Vai Baltijas Ķirurģijas centrā veic valsts apmaksātus pakalpojumus?
Vai Baltijas Ķirurģijas centrs sadarbojas ar veselības apdrošinātājiem?