Izvēlieties bariatriju liekā svara samazināšanai: sava stāvokļa izvērtēšana un sagatavošanās operācijai

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) jaunākajiem aprēķiniem, Eiropā aptaukošanās ir bijusi iemesls vairāk nekā 1,2 miljoniem nāves gadījumu. Liekais svars un aptaukošanās ir starp galvenajiem invaliditātes un nāves cēloņiem, jo vairāk nekā pusei pieaugušo ir diagnosticēta šī problēma. 

Veselības ministrijas (VM) apkopotie dati liecina, ka Latvijā liekā svara un aptaukošanās līmenis sasniedzis jau 59,4 % un pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju (53%). Turklāt tieši pēdējo gadu laikā strauji pieaug to iedzīvotāju, tostarp bērnu skaits, kuriem ir liekais svars un aptaukošanās. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aprēķiniem, līdz 2050. gadam liekā svara un aptaukošanās izraisīto slimību ietekmē paredzamais dzīves ilgums ES dalībvalstīs samazināsies vidēji par trim gadiem. Latvijā šo  problēmu finansiālās sekas radīs 4% iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu un ietekmi uz darbaspēku. Savukārt ar lieko ķermeņa masu saistīto slimību ārstēšanai tiks tērēti izdevumi, kas atbilst aptuveni 6% no valsts kopējā veselības nozarei piešķirtā finansējuma.

Liekā svara cēloņi

Latvijā galvenie aptaukošanās cēloņi ir neveselīgi uztura paradumi un mazkustīgums. Pārtika dod mums kalorijas, kas nodrošina ar enerģiju. Tomēr liela daļa cilvēku ikdienā patērē vairāk kaloriju nekā organismam vajadzīgs. Liekais svars jeb virssvars un aptaukošanās liecina par to, ka indivīds ir pārvērtējis organismam vajadzīgās enerģijas daudzumu un ilgtermiņā regulāri apēd vairāk kaloriju nekā spēj iztērēt.

Liekā svara rašanos var ietekmēt arī iedzimtība, nepilnvērtīgs miegs, hormonālie traucējumi un medikamenti, tomēr galvenais aptaukošanās iemesls ir regulāra pārēšanās.

Nosakiet sava ķermeņa masas indeksu

Patoloģiska aptaukošanās sākas ar nelielu svara pieaugumu, kas ar laiku izvēršas par nopietnu saslimšanu. Liekā ķermeņa masa sāk traucēt elpošanai, rada papildus slodzi visām organisma sistēmām un apgrūtina pārvietošanos. Ja cilvēkam ir aptaukošanās, viņš ir pakļauts lielākam riskam saslimt ar cukura diabētu, sirds slimībām, iegūt augstu asinsspiedienu, saskarties ar miega apnoju vai ciest no atviļņa sindroma. Aptaukošanās var veicināt žultsakmeņu rašanos, radīt lielu slodzi locītavām un būt riska faktors dažāda veida audzējiem.

Liekā svara un aptaukošanās līmeni nosaka, aprēķinot ķermeņa masas indeksu (ĶMI) jeb ķermeņa masas un auguma garuma proporciju. Normāls ķermeņa masas indekss atrodas robežās starp 18,5 un 25. 

ĶMI aprēķina pēc šādas formulas: ĶMI = svars (kg) : augums (m)2

Piemēram, ja cilvēka ķermeņa svars ir 70 kg un auguma garums 1,70 m, tad ĶMI aprēķina sekojoši: 70 kg : 1,7×1,7 = 70 : 2,89 = 24,22 (šajā gadījumā iegūtais indekss atbilst normālai ķermeņa masai).

Pieaugušam cilvēkam, atbilstoši aprēķinātajam indeksam, var būt nepietiekama ķermeņa masa, normāla ķermeņa masa, lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās (skat. tabulu tālāk).

Šo tabulu neizmanto bērnu, grūtnieču un sportistu ĶMI noteikšanai.

Patoloģiska aptaukošanās tiek diagnosticēta tad, ja ĶMI ≥ 40. Cilvēkiem ar cukura diabētu, augstu asinsspiedienu, miega apnojas sindromu, locītavu saslimšanām pataloģiska aptaukošanās sākās, ja ĶMI ≥35.

Kad iesaka veikt bariatrisko operāciju

Bariatriskās operācijas pēc starptautiskajām vadlīnijām (Bariatric Surgery Clinical Practice Guidelines) tiek ieteiktas kā ārstēšanas iespēja pieaugušajiem ar aptaukošanos, ja pacienta ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir ≥ 40 bez blakusslimībām vai ≥ 35 ar citām nopietnām saslimšanām.

Pirms tam ir jāizmēģina neķirurģiskie svara samazināšanas pasākumi, piemēram, dzīves paradumu maiņa vai medikamenti. Ja nekādi neizdodas pietiekami samazināt lieko svaru vai arī svara zudums nav ilgstoši, vismaz sešus mēnešus, noturīgs, tad risinājums ir bariatrija. Ja pacienta ĶMI ir ≥ 50 un viņa veselības stāvoklis ļauj veikt ķirurģisku operāciju, tad bariatrija ir pirmā izvēle.

Diemžēl bariatrijas ķirurģija nav piemērota visiem cilvēkiem. Liekā svara dēļ pacientam var būt tik nopietni veselības traucējumi, kuru dēļ šī operācija nav iespējama. Potenciālos kandidātus pirms operācijas ļoti rūpīgi izmeklē anesteziologs. Indivīds jāvērtē kopumā. Ir gadījumi, kad bariatriskā operācija jāatsaka, jo pacientam jau iepriekš ir veiktas kādas vēdera dobuma operācijas un, iespējams, ka viņam jau ir izveidojušies smagas pakāpes saaugumi.

Liekā svara samazināšanās pēc bariatriskās operācijas ir atkarīga no pacienta ķermeņa masas, operācijas veida, uztura un fizisko aktivitāšu rekomendāciju ievērošanas. 

Prakse liecina, ka pirmo divu nedēļu laikā pēc operācijas pacienta svars samazinās par pieciem līdz desmit kilogramiem un mēneša laikā tie var būt 15 – 20 kilogrami. Pirmais gads pēc operācijas tiek uzskatīts par ātro liekā svara zaudēšanas fāzi, jo šajā periodā tas var samazināties pat par 60-80% pie nosacījuma, ka pacients ievēro ārstu rekomendācijas attiecībā uz uzturu un fiziskajām aktivitātēm.

Vizīte pie ārsta un izmeklējumi

Pirmais solis ir pieteikšanās uz konsultāciju pie ķirurga. Ārsts izvērtēs, vai pacientam var tikt veikta bariatriskā operācija, ieteiks piemērotāko risinājumu, izskaidros operācijas būtību, pastāstīs par atlabšanu, sniegs ieskatu par dzīvesveida pārmaiņām.

Pacientam tiks uzdota virkne jautājumu par aptaukošanos. Ārsts vēlēsies uzzināt visu par ēšanas paradumiem, izmēģinātajām diētām un sportiskajām aktivitātēm. Ķirurgs noteikti jautās, ar kādām citām slimībām pacients slimo, kādus medikamentus lieto, kādas operācijas jau bijušas, vai ir novērotas alerģijas.

Ja ārsts atzīs, ka pacients ir piemērots bariatriskās operācijas veikšanai, tiks nozīmēti turpmākie izmeklējumi, analīzes un konsultācijas ar citiem speciālistiem.

Pacientam var tikt nozīmēts fibrogastroskopijas izmeklējums, kas ir barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas informatīvas izmeklēšanas metode. Tās laikā indivīda gremošanas sistēmā tiek ievadīta optiska ierīce – lokana caurulīte, kurai galā ir gaismas avots un kamera, kas ļauj monitorā detalizēti apskatīt barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādu. Ja izmeklējuma laikā tiek konstatētas kādas patoloģijas, tad tiek sniegtas rekomendācijas to izārstēšanai, lai varētu droši veikt bariatrisko operāciju. Pacients tiek nosūtīts uz elektrokardiogrāfiju vai ehokardiogrāfiju un rentgenu krūšu kurvja orgāniem. Iespējams, ka tiks nozīmēta arī vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfija vai spirogrāfija (elpošanas funkcijas novērtēšanai).

Pirms operācijas būs nepieciešami asins un urīna laboratoriskie izmeklējumi, pārbaudes uz dažādām saslimšanām, atkarībā no cilvēka veselības stāvokļa.

Ar pacientu strādās vairāki speciālisti, tostarp ģimenes ārsti, psihologi, dietologi, uztura speciālisti. Pirms operācijas obligāta ir anesteziologa konsultācija. Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams endokrinologa, kardiologa, pulmonologa vai fizioterapeita slēdziens.

Sagatavošanās operācijai

Sadarbībā ar uztura speciālistu jau trīs līdz četras nedēļas iepriekš jāsāk ievērot uztura rekomendācijas. Pirmsoperācijas periodā iesaka samazināt uzturā produktus ar augstu tauku, cukura vai ogļhidrātu daudzumu. Tāpat jācenšas nelietot alkoholu, ir jāatmet smēķēšana un jāizvairās no pārēšanās un visādu našķu lietošanas.

Bariatriskais ķirurgs ieteiks, cik daudz liekā svara jāpacenšas zaudēt jau pirms operācijas. Tas ir svarīgi taukainās hepatozes dēļ, jo aknas atrodas ļoti tuvu operācijas rajonam, kas rada lielāku komplikāciju risku.

Pirmsoperācijas periodā jācenšas organismu pieradināt pie gaidāmajām pārmaiņām – veselīga uztura, fiziskajām aktivitātēm. Ir jāsāk ēst vairāk olbaltumvielu, jo tās ir vajadzīgas, lai pēcoperācijas periodā varētu ātrāk atlabt un nesamazinātos muskuļu masa. Nedrīkst ilgstoši sēdēt vai gulēt. Jācenšas staigāt, jāpavada daudz laika svaigā gaisā. Ļoti ieteicamas kaut nelielas fiziskās aktivitātes.

Ārsts katram pacientam detalizēti izstāstīs, kādi nosacījumi jāievēro pirmsoperācijas dienā. Tā īpaši neatšķiras no parastas ikdienas. Galvenais ir nepārēsties un nelietot alkoholu. Nav nepieciešams visu dienu badoties. Vakarā ieteicams ieiet dušā, bet nevajadzētu lietot skuvekli, jo tas var radīt nevajadzīgas mikrotraumas.

Operācijas dienā brokastu vietā drīkst uzņemt tikai šķidrumu. Pēdējais brīdis, kad to var darīt, ir apmēram četras vai piecas stundas pirms operācijas. Nav obligāti jādzer ūdens, tā var būt arī glāze sulas, taču piens un gāzētie dzērieni gan nav atļauti.

Sekojot šiem uztura un dzīvesveida ieteikumiem, bariatriskā operācija noritēs bez starpgadījumiem un sniegs gaidīto rezultātu.

Mūsu ārsti jau gaida Jūs!

Klīnikā “Baltijas Ķirurģijas centrs” darbojas ļoti profesionāli ārsti, kuri rūpīgi izvērtēs katra pacienta individuālo stāvokli un ieteiks piemērotāko bariatriskās operācijas metodi, kā arī sniegs izsmeļošas atbildes uz jautājumiem.

Pacienti konsultācijas var saņemt Rīgā, Gardenes ielā 13 (Āgenskalna rajons) un Kr. Valdemāra ielā 62 (“Alojas biroju” ēkā). Operācijas tiek veiktas Jūrmalas slimnīcas telpās (Vienības prospekts 19/21).